Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība

Eiropas Padomes 2003. gada 27. janvāra direktīva Nr. 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos (turpmāk – direktīva), cenšas veicināt to, ka cilvēki, kuriem ir nepietiekami resursi, izmantotu juridisko palīdzību pārrobežu strīdu gadījumā, ja nepieciešams nodrošināt efektīvu piekļuvi tiesvedībai.

Direktīva ir piemērojama visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Dāniju. Starp Dāniju un citām dalībvalstīm ir piemērojams 1977. gada Eiropas Līgums par juridiskās palīdzības pieprasījumu pārsūtīšanu.

Minētās direktīvas noteikumus piemēro "pārrobežu" strīdos civillietās, proti, ja persona, kas pieprasa juridisku palīdzību, nedzīvo dalībvalstī, kurā notiek lietas izskatīšana vai kurā jāizpilda nolēmums.

Ar direktīvu nosaka principu, ka personas, kurām nav pietiekamu līdzekļu, lai aizstāvētu savas likumīgās tiesības, ir tiesīgas saņemt atbilstīgu juridisku palīdzību.

Pārsūtītāja iestādes ir kompetentas sūtīt pieprasījumus. Saņēmēja iestādes ir kompetentas saņemt pieprasījumus.

Direktīvā ir norādīti konkrēti mehānismi attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstu iestādēm, kuras pilnvarotas veicināt juridiskās palīdzības pieteikumu pārsūtīšanu un apstrādi. Jo īpaši direktīvā ir noteikta iespēja personai iesniegt pieteikumus savā mītnes valstī, kurai tie ātri un bez maksas jānosūta tās valsts iestādēm, kura piešķir palīdzību.